Iepazīšanās ar universitāti

Nedaudz vairāk nekā pirms nedēļas es devos apraudzīt savu augstskolu, jo notika jauno apmaiņas studentu Welcome Day, kuras laikā mēs uzzinājām gan Erasmus Hogeschool Brussels vēsturi un tagadni, gan informāciju par Briseli un vietām, ko apskatīt, gan arī praktiskus studiju jautājumus, sākot ar lekcijām un beidzot ar sabiedriskā transporta karti. Studiju daļas pārstāvji stāstīja par studentu tusiņiem, kas apmaiņas studentiem tiek rīkoti kopā ar vietējiem studentiem, par bezmaksas sporta nodarbībām (super!), par apdrošināšanu un vēl citiem jautājumiem.
Īpaši laba sadarbība EHB ir ar ESN (Erasmus Students Network), tāpēc viņiem bija iespēja prezentēt savu organizāciju un stāstīt, kādi tusiņi un braucieni tiek rīkoti apmaiņas studentiem un kā tajos iespējams piedalīties. Lielisks veids, kā pārliecināties, ka visi apmaiņas studenti zina par ESN un to iespējām!
Vēl man patika fakts, ka programmā bija iekļautas arī bezmaksas pusdienas - pie tam apjomīgas un labas. Labs veids, kā mudināt studentus apmeklēt šo informācijas dienu!
Kopējais iespaids par augstskolu - ļoti, ļoti labs. Atsaucīgi studiju daļas pārstāvji, moderna un patīkama augstskolas ēka (lai gan fakultātes ir izmētātas pa visu pilsētu - tāpat kā Latvijā), salīdzinoši lētas cenas augstskolas kafejnīcā/ēdnīcā. Un ļoti daudz iespēju bez maksas vai par ļoti smieklīgām izmaksām aktīvi piedalīties studentu dzīvē - par visu ir padomāts!

Kā es devos uz savu augstskolu

Ceturtdienas rīts. Plkst. 11:00 man ir sarunāta tikšanās savā augstskolā ar starptautiskās daļas pārstāvi Johanu, ar kuru esmu e-pastiem mainījusies jau vairāk nekā pusgadu. Apskatos kartē adresi - tikai 4km, nav tālu, tātad varu droši braukt ar riteni.
Plkst. 10:20. Izeju no mājas ar domu uzkāpt uz riteņa un mīties prom. Ritenim izrādās pārplīsusi riepa. Nav laika labot riepu, cenšos atrast citu riteni, ar ko braukt, bet neizdodas. Nav ne jausmas, kā tur nokļūt ar sabiedrisko transportu, jo to iepriekš nebiju pētījusi. Par laimi, biju pierakstījusi, ar kādu tramvaju tur jābrauc (katram gadījumam) un par laimi 2x izrādās, ka tieši tā tramvaja pietura man ir pie mājas. Jehū!
Ok, tramvajā iekāpts. Problēma - nav ne jausmas, kurā pieturā jākāpj ārā. Izdomāju, ka tajā pašā, kurā ir tuvākais augstskolas metro, bet izrādās, ka tā nebūt nav, tad nu dabūju iet kājām vēl divas pieturas un jautāt 2x palīdzību garāmgājējiem ("Excuse me, do you speak English?"), kamēr ar 15min novēlošanos ierodos augstskolā.
Pirmais pārsteigums - manā prātā Johans šķita mana vecuma, max 10 gadus vecāks puisis, vismaz spriežot pēc viņa smaidiem e-pastos. Izskatās, ka viņam gan ir kādi gadi 40 vismaz ,bet tas tomēr nemazina prieku satikt cilvēku, ar kuru apmainīti tik daudzi e-pasti.
Otrais pārsteigums - tik daudz informācijas! Saņemu ziņu, ka 18. septembrī būs jāiet uz Welcome/Open Day, kur iepazīšos ar savu fakultāti, koordinatoru utt. Uzzinu, ka iespējams sportot bez maksas (aizrakstīju jau e-pastu sporta atbildīgajiem par peldbaseinu, gaidu atbildi), kur un kā varu iegādāties sabiedriskā transporta karti un apdrošināšanu u. tml. lietas.
Kas tālāk darāms? Johans iedod izlasīt bukletu starptautiskajiem studentiem par sociālo dzīvi, tusiņiem, kas tiek rīkoti, veidu, kā augstskolā tiek organizēts darbs utt. Tagad atliek tikai gaidīt 18. septembri, kad uzzināšu vairāk savā fakultātē.
Ak jā, kāpēc tik vēlu? Tāpēc, ka semestris šeit sākās tikai septembra beigās, es vienkārši esmu šeit nedaudz par ātru. :)

Lai top!

Pat nezinu, ar ko sākt šo blogu un kā rakstīt pirmos ievadvārdus, kas es esmu un ko es daru. Bet tomēr mēģināšu.

Es esmu Anita. 23 gadus veca. Latviete pēc pases, Eiropas pilsone pēc pārliecības. Tieši pirms nedēļas sakravājusi savas somas un pārcēlusies uz Briseli, kur līdz decembra beigām skaitīšos Erasmus apmaiņas programmas maģistrantūras studente Erasmushogeschool Brussel, patiecoties savai jaukajai un lieliskajai Vidzemes augstskolai Latvijā, kur es studēju tūrisma stratēģisko menedžmentu.

Šī ir mana ceturtā mītnes zeme - gandrīz visu mūžu esmu nodzīvojusi Latvijā, bet pirms dažiem gadiem, mainoties man pašai, mainījās arī mans dzīves ritms. Par savām mājām esmu saukusi arī Maltu (Vidusjūras salu), Amsterdamu un tagad - arī Briseli, bet vienmēr sirdī man otrās mājas ir arī Londonā. Jā, starptautiska personība. :)

Par ko es blogošu? Par Briseli. Par saviem iespaidiem Eiropas galvaspilsētā, kura pagaidām man vēl ir sveša un nebūt ne mīļākā uz pasaules. Par to, kā tas ir - studēt Erasmus maģistrantūrā, kad vienīgais, kas atlicis, ir maģistra darba rakstīšana, nevis lekciju apmeklēšana. Par centieniem saprast, kas ir kas un ko darīt, ja es nerunāju franciski, bet manas nīderlandiešu valodas zināšanas ir ļoti, ļoti minimālas. Un par to, vai pēc Erasmus beigām es būšu iemīlējusi Briseli. Par to, kā es centos izdomāt, vai man blogot latviski vai angliski.

Jau drīzumā - mana pirmā tikšanās augstskolā ar starptautiskās daļas puisi un cenšanās iegūt savā rīcībā sabiedriskā transporta studenta karti.