03.12.09

Studenta apliecības kā nav, tā nav

"Kad nekas nav palicis tevī,
Tad paliks vairs tikai prieks.
Tas prieks, kas dzimst pats no sevis,
Tas prieks, kas tavs ienaidnieks."
(R. Pauls "Kad nekas nav palicis tevī")


Ja kādam šķiet, ka stereotipi un nāciju jociņi ir tikai jociņi, tad es jau vairākkārt esmu pārliecinājusies, ka visos jokos ir sava daļa patiesības. Par to pārliecinājos arī šodien. Jau iepriekš vairākkārt no nīderlandiešiem biju dzirdējusi to, ka beļģi ir lēnīgi (nu tādi paši, kādi mums šķiet igauņi vai igauņiem - somi), bet šodien tas tikai vēlreiz apstiprinājās.
Kad pirms divām nedēļām (sk. manu iepriekšējo ierakstu) biju augstskolā un nofotografējos savai studenta apliecībai, man apgalvoja, ka apliecība pēc nedēļas būs gatava un varu tik doties pakaļ. Devos šodien - tā jau ar nedēļas nokavēšanos - lai uzzinātu, ka tā nu gan nav... Var nākties gaidīt pat mēnesi (ko gan es semestra beigās iesākšu ar apliecību?) un par to tiks atsūtīts e-pasts...

Nekas, kamēr es līdz Ziemassvētkiem pacietīgi gaidīšu, paspēšu jau aiziet un nokārtot ISIC karti. Uzzināju, ka to var izdarīt jebkurā "Connections" birojā, tad nu nākamajās dienās ar deviņiem eiro, vienu pases fotogrāfiju un EHB izziņu došos turp, lai, cerams, dabūtu to uzreiz! Vismaz tas būs pierādījums, ka vēl joprojām esmu studente.

Starp citu, rītdien maģistra darba pirmsaizstāvēšana. Neprasiet, kā būs. Nezinu...