Neraža ar laikapstākļiem

Par Latviju viss ir vairāk vai mazāk skaidrs. Laikapstākļus tur varētu definēt kā "kad mēs augām, tā nebija" jeb "globālā sasilšana padara vasaras karstākas un ziemas - vēlākas". No rīta, izejot ārā no mājas, vairāk vai mazāk ir zināms, kāds būs laiks, vai lietussargu un jaku vajag ņemt līdzi vai labāk atstāt mājās.

Par Londonu arī vairāk vai mazāk viss ir skaidrs. Grozies kā gribi, vienmēr ir auksts un lietains, izņemot pāris laimīgos brīžos, kad ir vērts izvilkt ārā saulesbrilles.

Toties par Nīderlandi ir skaidrs tikai tas, ka nekas nav skaidrs un somā ir jābūt - lietussargam, jakai, saulesbrillēm un drēbēm gan siltam, gan aukstam laikam.

Pagājušās nedēļas beigas - ceturtdiena/piektdiena. Jaka un garie džinsi neizbēgami, vairāk par +20 grādiem diez vai ir ārā - nu labi, +22 kā maksimums. Katram gadījumam kabatās man ir cimdi - jā, es esmu uzaugusi siltumnīcā.

Svētdiena. Parādās saule. Precīzāk izsakoties, termometrs uzlec par nepilniem 10 grādiem augstāk un savas rudens drēbes es varu nomainīt uz bezroku kleitiņu.

Pirmdiena. +30/+31 grādi. Gribu emigrēt uz Skandināviju un atsvaidzinos, slēpjoties mājās, kur ir vēsāks nekā ārā.

Otrdiena. Daži pasākumi Hāgā tiek atcelti gaidāmās vētras un lietusgāzes dēļ, tāds pats laika sagaidot arī Amsterdamu. No rīta - apmācies, karsts, bet var just, ka drīz sāks līt. Ap pēcpusdienu lietus vietā parādās saule un +30 grādi.

Turpmākās dienas. Laika pareģi sola maksimums +20/22 grādi dienā un ap +10 grādiem naktī. Atā, tropiskā vasara!

Multifunctional churches

What does a church mean for you? A place where you never go? A building which has a beautiful architecture once you are abroad? A part of religious ritual whom you are following on a regular basis?

Recently churches for me mean... discoveries. Over the last years I have noticed how different church buildings there are all over the world! When I think about it, I realise that something like that would not have been possible 200 years ago, but now it seems that everything is possible.

- Church - bookshop: I have seen two - one in Maastricht (the Netherlands) and one somewhere I can't remember... Thought that I have seen one in Toronto (Canada), but it was in an old theatre, not church.
- Church - cinema: Just heard today that in Bordeaux (France) there is a huge cinema with five screens in a church building.
- Church - hotel: Again Maastricht (the Netherlands) wins. I went inside the exclusive hotel and it took some time to notice that it really used to be a church.
- Church - apartment building: I do not know how many such buildings there are, but next to my Mum's previous apartment in London (the United Kingdom) there was a church which became a very exclusive apartment building.
- Church - climbing hall: One in Amsterdam (the Netherlands) for sure!
- Church - nightclub: I am sure that I heard about it, but can't remember where was it...
- Church - restaurant: Quite small, but cute restaurant in Mainz (Germany). I didn't dine there, just went through it.

I bet that there are other ways of using church buildings nowadays as well. What have you noticed?

P.S. I can't find any pictures I have made myself, so again - Google!

Lai top!

Pat nezinu, ar ko sākt šo blogu un kā rakstīt pirmos ievadvārdus, kas es esmu un ko es daru. Bet tomēr mēģināšu.

Es esmu Anita. 23 gadus veca. Latviete pēc pases, Eiropas pilsone pēc pārliecības. Tieši pirms nedēļas sakravājusi savas somas un pārcēlusies uz Briseli, kur līdz decembra beigām skaitīšos Erasmus apmaiņas programmas maģistrantūras studente Erasmushogeschool Brussel, patiecoties savai jaukajai un lieliskajai Vidzemes augstskolai Latvijā, kur es studēju tūrisma stratēģisko menedžmentu.

Šī ir mana ceturtā mītnes zeme - gandrīz visu mūžu esmu nodzīvojusi Latvijā, bet pirms dažiem gadiem, mainoties man pašai, mainījās arī mans dzīves ritms. Par savām mājām esmu saukusi arī Maltu (Vidusjūras salu), Amsterdamu un tagad - arī Briseli, bet vienmēr sirdī man otrās mājas ir arī Londonā. Jā, starptautiska personība. :)

Par ko es blogošu? Par Briseli. Par saviem iespaidiem Eiropas galvaspilsētā, kura pagaidām man vēl ir sveša un nebūt ne mīļākā uz pasaules. Par to, kā tas ir - studēt Erasmus maģistrantūrā, kad vienīgais, kas atlicis, ir maģistra darba rakstīšana, nevis lekciju apmeklēšana. Par centieniem saprast, kas ir kas un ko darīt, ja es nerunāju franciski, bet manas nīderlandiešu valodas zināšanas ir ļoti, ļoti minimālas. Un par to, vai pēc Erasmus beigām es būšu iemīlējusi Briseli. Par to, kā es centos izdomāt, vai man blogot latviski vai angliski.

Jau drīzumā - mana pirmā tikšanās augstskolā ar starptautiskās daļas puisi un cenšanās iegūt savā rīcībā sabiedriskā transporta studenta karti.