Another article, another website

My first article for a cultural online magazine Overdose.am.

"Although I am not a (very) religious person, there is one event this weekend I do not want to miss: Kerkennacht (or Church Night) Amsterdam. It is an event not only for religious ones, but also for those who simply adore architecture, darkness and unusual happenings."

Read all the article here.

Kāpēc? Bet kāpēc ne?

Šodien mana kora mēģinājuma beigās man bija "balss tests", lai dzirdētu, kā es dziedu dziesmas viena pati (tās paredzētas dziedāt šīs svētdienas baznīcas dievkalpojumā).

Pēc "testa", domājot un runājot par to, vai esmu gatava dziedāt gaidāmajā dievkalpojumā vai nē, es izteicu liktenīgo frāzi: "Man ir vienalga, dziedāt šondēļ vai nē - tas man nav galvenais."

Kā diriģente teica, tāda attieksme nav pareiza, jo korī ir jāgrib dziedāt tāpēc, lai dziedātu (šajā gadījumā) dievkalpojumā (vai koncertā), nevis vienkārši gribēt dziedāt mēģinājumos. Kāda gan jēga no cilvēkiem, kuri necenšas pēc labākās sirdsapziņas, lai tiktu apstiprināti dziedāt dievkalpojumos?

Devos mājup un domāju par situāciju... Man tiešām ir vienalga, dziedāt dievkalpojumā vai nē, bet tam ir divi iemesli:
1) Es apzinos, ka korī neesmu un nebūšu starp labākajām dziedātājām, jo dziedāt trīsbalsīgi man nav pierasts un nejūtos par sevi droši.
2) Baznīcu dziesmas ir skaistas, bet tās nav manas - man nav svarīgi kādam tās "izdziedāt". Jā, tas ir jauki un skaisti, bet tas nav mans mērķis.
Šobrīd man galvenais ir vienkārši dziedāt - jo man patīk dziedāt.

Ja es apzinātos, ka dziedu uz "urrā", tad arī otrais punkts nebūtu aktuāls, jo es gribētu savu "talantu" izdziedāt un parādīt: "Re, kā es varu!" Un, ja es dziedātu latviešu tautas dziesmas, tad pirmais punkts nebūtu aktuāls, jo es gribētu parādīt visiem "manas" dziesmas, pat ja tās nebūtu perfektā balsī.

Tagad man jādomā, ko darīt un kā turpināt...

Joining the choir

I have done it! Yesterday I went to my second rehearsal and I am happy to join the English Reformed Church Choir. It was one of the few non-Dutch choirs in Amsterdam as it turns out that most of them (including also Latvian choir) are located in Den Haag.

The choir has a wide range of nationalities and age (I think I am the youngest one, some ladies have been singing there for years and look around 70 years old - but they have wonderful voices), but unfortunately not a wide range of genders as I have seen only one man - poor bass! And we have no tenors at all.

I know almost nothing about church music and I have not been singing in a choir for ages. I used to sing when I was going in the primary school and also some years of the high school, but that was it. However, as a typical Latvian I love singing and wanted to have some hobby here. Joining the choir was a good choice!

In 10 days we have to sing in a service in the church (once a month), we are going to sing two songs. The first time I heard those songs were yesterday in the rehearsal, so let's see how it goes for me. I still need to get used to the music and hear it more, because then it's easier to sing.

P.S. Pictures are from the English Reformed Church website.