Šodien mana kora mēģinājuma beigās man bija "balss tests", lai dzirdētu, kā es dziedu dziesmas viena pati (tās paredzētas dziedāt šīs svētdienas baznīcas dievkalpojumā).
Pēc "testa", domājot un runājot par to, vai esmu gatava dziedāt gaidāmajā dievkalpojumā vai nē, es izteicu liktenīgo frāzi: "Man ir vienalga, dziedāt šondēļ vai nē - tas man nav galvenais."
Kā diriģente teica, tāda attieksme nav pareiza, jo korī ir jāgrib dziedāt tāpēc, lai dziedātu (šajā gadījumā) dievkalpojumā (vai koncertā), nevis vienkārši gribēt dziedāt mēģinājumos. Kāda gan jēga no cilvēkiem, kuri necenšas pēc labākās sirdsapziņas, lai tiktu apstiprināti dziedāt dievkalpojumos?
Devos mājup un domāju par situāciju... Man tiešām ir vienalga, dziedāt dievkalpojumā vai nē, bet tam ir divi iemesli:
1) Es apzinos, ka korī neesmu un nebūšu starp labākajām dziedātājām, jo dziedāt trīsbalsīgi man nav pierasts un nejūtos par sevi droši.
2) Baznīcu dziesmas ir skaistas, bet tās nav manas - man nav svarīgi kādam tās "izdziedāt". Jā, tas ir jauki un skaisti, bet tas nav mans mērķis.
Šobrīd man galvenais ir vienkārši dziedāt - jo man patīk dziedāt.
Ja es apzinātos, ka dziedu uz "urrā", tad arī otrais punkts nebūtu aktuāls, jo es gribētu savu "talantu" izdziedāt un parādīt: "Re, kā es varu!" Un, ja es dziedātu latviešu tautas dziesmas, tad pirmais punkts nebūtu aktuāls, jo es gribētu parādīt visiem "manas" dziesmas, pat ja tās nebūtu perfektā balsī.
Tagad man jādomā, ko darīt un kā turpināt...
Pēc "testa", domājot un runājot par to, vai esmu gatava dziedāt gaidāmajā dievkalpojumā vai nē, es izteicu liktenīgo frāzi: "Man ir vienalga, dziedāt šondēļ vai nē - tas man nav galvenais."
Kā diriģente teica, tāda attieksme nav pareiza, jo korī ir jāgrib dziedāt tāpēc, lai dziedātu (šajā gadījumā) dievkalpojumā (vai koncertā), nevis vienkārši gribēt dziedāt mēģinājumos. Kāda gan jēga no cilvēkiem, kuri necenšas pēc labākās sirdsapziņas, lai tiktu apstiprināti dziedāt dievkalpojumos?
Devos mājup un domāju par situāciju... Man tiešām ir vienalga, dziedāt dievkalpojumā vai nē, bet tam ir divi iemesli:
1) Es apzinos, ka korī neesmu un nebūšu starp labākajām dziedātājām, jo dziedāt trīsbalsīgi man nav pierasts un nejūtos par sevi droši.
2) Baznīcu dziesmas ir skaistas, bet tās nav manas - man nav svarīgi kādam tās "izdziedāt". Jā, tas ir jauki un skaisti, bet tas nav mans mērķis.
Šobrīd man galvenais ir vienkārši dziedāt - jo man patīk dziedāt.
Ja es apzinātos, ka dziedu uz "urrā", tad arī otrais punkts nebūtu aktuāls, jo es gribētu savu "talantu" izdziedāt un parādīt: "Re, kā es varu!" Un, ja es dziedātu latviešu tautas dziesmas, tad pirmais punkts nebūtu aktuāls, jo es gribētu parādīt visiem "manas" dziesmas, pat ja tās nebūtu perfektā balsī.
Tagad man jādomā, ko darīt un kā turpināt...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru