03.12.09

Studenta apliecības kā nav, tā nav

"Kad nekas nav palicis tevī,
Tad paliks vairs tikai prieks.
Tas prieks, kas dzimst pats no sevis,
Tas prieks, kas tavs ienaidnieks."
(R. Pauls "Kad nekas nav palicis tevī")


Ja kādam šķiet, ka stereotipi un nāciju jociņi ir tikai jociņi, tad es jau vairākkārt esmu pārliecinājusies, ka visos jokos ir sava daļa patiesības. Par to pārliecinājos arī šodien. Jau iepriekš vairākkārt no nīderlandiešiem biju dzirdējusi to, ka beļģi ir lēnīgi (nu tādi paši, kādi mums šķiet igauņi vai igauņiem - somi), bet šodien tas tikai vēlreiz apstiprinājās.
Kad pirms divām nedēļām (sk. manu iepriekšējo ierakstu) biju augstskolā un nofotografējos savai studenta apliecībai, man apgalvoja, ka apliecība pēc nedēļas būs gatava un varu tik doties pakaļ. Devos šodien - tā jau ar nedēļas nokavēšanos - lai uzzinātu, ka tā nu gan nav... Var nākties gaidīt pat mēnesi (ko gan es semestra beigās iesākšu ar apliecību?) un par to tiks atsūtīts e-pasts...

Nekas, kamēr es līdz Ziemassvētkiem pacietīgi gaidīšu, paspēšu jau aiziet un nokārtot ISIC karti. Uzzināju, ka to var izdarīt jebkurā "Connections" birojā, tad nu nākamajās dienās ar deviņiem eiro, vienu pases fotogrāfiju un EHB izziņu došos turp, lai, cerams, dabūtu to uzreiz! Vismaz tas būs pierādījums, ka vēl joprojām esmu studente.

Starp citu, rītdien maģistra darba pirmsaizstāvēšana. Neprasiet, kā būs. Nezinu...

18.11.09

Stress un skriešana

Pat nezinu, ar ko sākt...

Ar stresu, kas pārņem, kad līdz maģistra darba iesniegšanai palikušas tik dažas nedēļas un Tu apjaut, ka nekā nav? Nu labi, gandrīz nekā...

Ar neskaitāmajiem e-pastiem starp mani un EHB, cenšoties saprast, kāpēc es neesmu viņu sistēmā un kā man bez šīs informācijas piekļūt bibliotēkas datu bāzēm un dabūt studenta apliecību?

Ar cenšanos saprast, kurā valodā man jāraksta maģistra darbs (latviešu vai angļu) un kāda ir mana jaunā maģistra darba vadītāja no EHB puses?

Vai ar vēl citām līdzīgām nedienām?

Rezultāts gan pagaidām izskatās spožs -

  • Maģistra darba vadītāja ir super :) Kaut man ātrāk tāda būtu bijusi, ļoti strukturēta, ar skaidrām idejām, jautājumiem un daudziem priekšlikumiem un tiešām palīdzību.
  • Beidzot esmu augstskolas sistēmā :) Man ir beidzot savs augstskolas e-pasts un savu studenta karti/apliecību dabūšu pēc nedēļas!
  • Maģistra darbu rakstīšu angliski ar 6 lappušu garu kopsavilkumu latviski. Nosaukums - "The analysis and development opportunities of Latvian tourism magazine market."
  • Stress ir. Materiāli arī ir. Kopā salikts nav. Laiks nav. Rezultāts - pagaidām neparedzams.

11.11.09

Bibliotēku dažādība


Kā jau jebkurai augstskolai, arī EHB ir sava bibliotēka - patiesībā pat vairākas, un savas Tūrisma fakultātes bibliotēku Briseles centrā man izdevās apciemot kādā darba dienas vakarā, cenšoties atrast tur grāmatas savam maģistra darbam.

Pirmais iespaids - visnotaļ pozitīvs. Telefona sarunā bibliotēkas darbniece (kā man patīk flāmu augstskolas Briselē, jo tajās darbinieki tiešām runā angliski!) man apliecināja, ka bibliotēku es varu apmeklēt pat tad, ja vēl nav saņemta studenta apliecība - pietiek vien atnest līdzi izziņu, ka esmu EHB studente.
Vakarpusē devos uz bibliotēku, uzzināju, ka varu apskatīt un pētīt grāmatas uz vietas, vēl neesot reģistrējusies sistēmā (tātad jebkurš cits arī to var darīt). Bibliotekāre man laipni izskaidroja, kurā bibliotēkas sadaļā kas ir atrodams un kā atšķirt, kuras grāmatas var ņemt līdzi uz mājām, bet kuras - lasīt tikai uz vietas.

Salīdzinot ar Vidzemes augstskolas bibliotēku, šī ir mazāka, tomēr jāņem vērā fakts, ka tā ir tikai vienas fakultātes bibliotēka, kur atrodamas grāmatas par tūrismu un sociālajām zinātnēm. Ja gribas lasīt ko citu, jādodas uz citām fakultātēm pavisam citās Briseles pusēs.

Kas vēl bija pieejams? Datori un datu bāzes, kuras iespējams lietot uz vietas. Klusa atmosfēra un vairāki darba galdi, pie kuriem strādāt. Avīzes un žurnāli, ko lasīt uz vietas. Tipiska bibliotēka. :)

Gala rezultāts - pozitīvs. Būs tur jāiet vēl citas reizes (kaut vai nodot grāmatu, ko paņēmu līdzi), bet to darīšu ar prieku, jo zinu, cik atsaucīgs ir tur strādājošais personāls. Ieteica gan, kuras vēl bibliotēkas man apmeklēt, lai atrastu tur vairāk materiālus, gan arī ļāva pagarināt grāmatas atdošanas termiņu caur e-pastu. :)

19.10.09

Kā es nedabūju ne uzturēšanās atļauju, ne transporta karti

Pirmais stāsts - reģistrēšanās atļauja

Jau septembra sākumā es sāku misiju "Piereģistrēšanās Briselē", kas septembra beigās beidzās ar sakāvi un padošanos. Biju dzirdējusi no draugiem, ka reģistrēšanās process vietējā mērijā te aizņem 2-3 mēnešus, kas man šķita ok. Bet viss izrādījās vēl sarežģītāk -

Vizīte Nr. 1 - aizeju uz mēriju ar savu pasi, lai pēc apt 20 minūšu stāvēšanas rindā dabūtu tikšanos pēc divām nedēļām. Lapa, kas man izsniegta, ir franciski, labi, ka vismaz datums uzrakstīts ar cipariem :)

Vizīte Nr. 2 - ar dokumentiem, par ko man pastāstīja tie, kas jau iepriekš reģistrējušies (trīs pases kopijas, īres līgums un foto laikam arī vajadzēja), eju uz mēriju agri no rīta - plkst. 8:00. Pēc divu stundu stāvēšanas/sēdēšanas rindā (jo, aizejot no rīta, dabūju numuriņu) konstatēju, ka man pretim esošā meitene imigrācijas nodaļā (kas domāta tieši ārzemnieku reģistrēšanai) nerunā angliski, bet es franciski nesaprotu ne vārda. Pēc 5min neizdevušās sarunas, kur es tā arī nesaprotu, ko viņa grib un viņa kaut kur aiziet ar manu pasi (moš apskatīties, kur ir Latvija), viņa mani sūta atpakaļ un vienīgais, ko es saprotu - atnākt atpakaļ ar kādu, kas runā franciski.
Un atkal gaidīt divas nedēļas rindā?! Nu nē. Es padevos un izdomāju, ka palikšu nereģistrējusies.

Otrais stāsts - mēnešbiļete

Septembrī, kad devos satikt savas starptautiskās nodaļas pārstāvi, viņš man pastāstīja par lielisko gada mēnešbiļeti - tikai 50 eiro un visu gadu studenti, kas studē flāmu augstskolās Briselē, var braukt pilsētas transportā pa brīvu! Vēl lētāk nekā Rīgā!

Patiesība tomēr nav tik rožaina. Uzzinu, ka vajag paņemt līdzi izziņu no augstskolas, vienu fotogrāfiju, īres līgumu un pasi. Paņemu to visu un eju uz vienu no sabiedriskā transporta pieņemšanas punktiem to dabūt. Pēc stundu ilgas stāvēšanas rindā atkal negatīva atbilde - izrādās, ka mana izziņa nav derīga, jo tur minēts, ka es studēju tikai 3 mēnešus, bet mēnešbiļeti var saņemt tikai visa gada studenti!

Uff... Sazinos ar augstskolu un nokārtoju, ka viņi man atsūtīs izziņu, kur nav minēts, cik ilgi es šeit studēju, bet gan viss mācību gads. Izziņu saņemu pa pastu. Bet - viens paziņa, kas arī te studē, teic, ka ar to nepietiek, jo nav vajadzīgs īres līgums, bet gan izziņa no mērijas, ka es esmu te piereģistrēta (tā viņam esot teikuši). Izziņas man nav, jo es tak izdomāju dzīvot nereģistrēta!

Nopūšos, ka arī transporta mēnešbiļete man iet secen. Tagad braucu ar riteni. :)

10.10.09

Ko redzēt un apskatīt Briselē?


Toreiz, kad septembra vidū devos uz informācijas dienu savā augstskolā, studentu pārstāvji mums arī iedeva kaudzi ieteikumu, ko darīt, redzēt un apskatīt Briselē. Lai šī informācija netiktu palaista zudumā, publicēju to savā blogā - gan nākamajiem studentiem Briselē, gan arī vienkārši tūristiem un garāmbraucējiem :)

08.10.09

Pasaules iz- un nogaršošana

Jau pirms kāda laika EHB Starptautiskais departaments sāka izplatīt ziņu par gaidāmo Food Fair, kurā visi starptautiskie studenti ir aicināti piedalīties un gatavot kaut ko no savas nacionālās virtuves (izdevumus apmaksā EHB), lai ar to iepazīstinātu visus citus pasākuma apmeklētājus - studentus.

Diemžēl es gan šajā pasākumā nevarēšu piedalīties, jo tajā vakarā apmeklēšu konferenci, bet iekopēju informāciju tik un tā - varbūt kādam, to lasot, rodas ideja to pašu iniciēt un organizēt savā augstskolā? :)

"The International Office (IRMO) and the international organizations (ESN, UCOS, BEST and AIESEC) organize their yearly Food Fair. This year we see it bigger and better! We will organize “Taste The World!”. In this package you get a Food Fair, a movie, a concert and a party! All this will be totally free except for the food of course)!

The Food Fair basically is international students promoting their home country through one of their typical dishes. The movie will be “Slumdog Millionaire” afterwards we get a free concert of “Wrong Em Boyo” and after the concert, DJ Naz-K will play one of his DJ-sets.

Now basically what we want to do, is ask you if you want to cook. You can either cook at home or at the stand, just make sure you let us know via the attached form what material you will need (like pots, pans, cuttingboards and knifes if you are cooking at your stand or a microwave if you are cooking at home and you want to reheat) All the money spent on the cooking will be refunded at the end, so keep track of your expenses. This means that you should keep the receipts for the food you bought. This will be your opportunity to represent your home country. We will take care of the decorations and the material you may need and we will ask your embassy for some information. It really is as easy as that…just cooking…"

29.09.09

Iepazīšanās ar universitāti


Nedaudz vairāk nekā pirms nedēļas es devos apraudzīt savu augstskolu, jo notika jauno apmaiņas studentu Welcome Day, kuras laikā mēs uzzinājām gan Erasmus Hogeschool Brussels vēsturi un tagadni, gan informāciju par Briseli un vietām, ko apskatīt, gan arī praktiskus studiju jautājumus, sākot ar lekcijām un beidzot ar sabiedriskā transporta karti. Studiju daļas pārstāvji stāstīja par studentu tusiņiem, kas apmaiņas studentiem tiek rīkoti kopā ar vietējiem studentiem, par bezmaksas sporta nodarbībām (super!), par apdrošināšanu un vēl citiem jautājumiem.
Īpaši laba sadarbība EHB ir ar ESN (Erasmus Students Network), tāpēc viņiem bija iespēja prezentēt savu organizāciju un stāstīt, kādi tusiņi un braucieni tiek rīkoti apmaiņas studentiem un kā tajos iespējams piedalīties. Lielisks veids, kā pārliecināties, ka visi apmaiņas studenti zina par ESN un to iespējām!
Vēl man patika fakts, ka programmā bija iekļautas arī bezmaksas pusdienas - pie tam apjomīgas un labas. Labs veids, kā mudināt studentus apmeklēt šo informācijas dienu!
Kopējais iespaids par augstskolu - ļoti, ļoti labs. Atsaucīgi studiju daļas pārstāvji, moderna un patīkama augstskolas ēka (lai gan fakultātes ir izmētātas pa visu pilsētu - tāpat kā Latvijā), salīdzinoši lētas cenas augstskolas kafejnīcā/ēdnīcā. Un ļoti daudz iespēju bez maksas vai par ļoti smieklīgām izmaksām aktīvi piedalīties studentu dzīvē - par visu ir padomāts!

06.09.09

Kā es devos uz savu augstskolu

Ceturtdienas rīts. Plkst. 11:00 man ir sarunāta tikšanās savā augstskolā ar starptautiskās daļas pārstāvi Johanu, ar kuru esmu e-pastiem mainījusies jau vairāk nekā pusgadu. Apskatos kartē adresi - tikai 4km, nav tālu, tātad varu droši braukt ar riteni.
Plkst. 10:20. Izeju no mājas ar domu uzkāpt uz riteņa un mīties prom. Ritenim izrādās pārplīsusi riepa. Nav laika labot riepu, cenšos atrast citu riteni, ar ko braukt, bet neizdodas. Nav ne jausmas, kā tur nokļūt ar sabiedrisko transportu, jo to iepriekš nebiju pētījusi. Par laimi, biju pierakstījusi, ar kādu tramvaju tur jābrauc (katram gadījumam) un par laimi 2x izrādās, ka tieši tā tramvaja pietura man ir pie mājas. Jehū!
Ok, tramvajā iekāpts. Problēma - nav ne jausmas, kurā pieturā jākāpj ārā. Izdomāju, ka tajā pašā, kurā ir tuvākais augstskolas metro, bet izrādās, ka tā nebūt nav, tad nu dabūju iet kājām vēl divas pieturas un jautāt 2x palīdzību garāmgājējiem ("Excuse me, do you speak English?"), kamēr ar 15min novēlošanos ierodos augstskolā.
Pirmais pārsteigums - manā prātā Johans šķita mana vecuma, max 10 gadus vecāks puisis, vismaz spriežot pēc viņa smaidiem e-pastos. Izskatās, ka viņam gan ir kādi gadi 40 vismaz ,bet tas tomēr nemazina prieku satikt cilvēku, ar kuru apmainīti tik daudzi e-pasti.
Otrais pārsteigums - tik daudz informācijas! Saņemu ziņu, ka 18. septembrī būs jāiet uz Welcome/Open Day, kur iepazīšos ar savu fakultāti, koordinatoru utt. Uzzinu, ka iespējams sportot bez maksas (aizrakstīju jau e-pastu sporta atbildīgajiem par peldbaseinu, gaidu atbildi), kur un kā varu iegādāties sabiedriskā transporta karti un apdrošināšanu u. tml. lietas.
Kas tālāk darāms? Johans iedod izlasīt bukletu starptautiskajiem studentiem par sociālo dzīvi, tusiņiem, kas tiek rīkoti, veidu, kā augstskolā tiek organizēts darbs utt. Tagad atliek tikai gaidīt 18. septembri, kad uzzināšu vairāk savā fakultātē.
Ak jā, kāpēc tik vēlu? Tāpēc, ka semestris šeit sākās tikai septembra beigās, es vienkārši esmu šeit nedaudz par ātru. :)

04.09.09

Lai top!

Pat nezinu, ar ko sākt šo blogu un kā rakstīt pirmos ievadvārdus, kas es esmu un ko es daru. Bet tomēr mēģināšu.

Es esmu Anita. 23 gadus veca. Latviete pēc pases, Eiropas pilsone pēc pārliecības. Tieši pirms nedēļas sakravājusi savas somas un pārcēlusies uz Briseli, kur līdz decembra beigām skaitīšos Erasmus apmaiņas programmas maģistrantūras studente Erasmushogeschool Brussel, patiecoties savai jaukajai un lieliskajai Vidzemes augstskolai Latvijā, kur es studēju tūrisma stratēģisko menedžmentu.

Šī ir mana ceturtā mītnes zeme - gandrīz visu mūžu esmu nodzīvojusi Latvijā, bet pirms dažiem gadiem, mainoties man pašai, mainījās arī mans dzīves ritms. Par savām mājām esmu saukusi arī Maltu (Vidusjūras salu), Amsterdamu un tagad - arī Briseli, bet vienmēr sirdī man otrās mājas ir arī Londonā. Jā, starptautiska personība. :)

Par ko es blogošu? Par Briseli. Par saviem iespaidiem Eiropas galvaspilsētā, kura pagaidām man vēl ir sveša un nebūt ne mīļākā uz pasaules. Par to, kā tas ir - studēt Erasmus maģistrantūrā, kad vienīgais, kas atlicis, ir maģistra darba rakstīšana, nevis lekciju apmeklēšana. Par centieniem saprast, kas ir kas un ko darīt, ja es nerunāju franciski, bet manas nīderlandiešu valodas zināšanas ir ļoti, ļoti minimālas. Un par to, vai pēc Erasmus beigām es būšu iemīlējusi Briseli. Par to, kā es centos izdomāt, vai man blogot latviski vai angliski.

Jau drīzumā - mana pirmā tikšanās augstskolā ar starptautiskās daļas puisi un cenšanās iegūt savā rīcībā sabiedriskā transporta studenta karti.