22.05.11

Kad ir jau par daudz

Domāju, vismaz daži no jums vēl atceras manus iepriekšējos ierakstus par "slepeno pielūdzēju"... Līdz šim par to visu tikai pasmaidīju un neņēmu pie sirds, bet šodienas "piedzīvojums" lika pārdomāt esošo situāciju.

Pēcpusdienā devāmies ārā, lai ar riteņiem dotos uz tepat netālu esošās ēstuves "Talia" pirmo dzimšanas dienu (to pirms gada atvēra divi itāļi, mūsu paziņas).

Vēlējāmies braukt ar riteņiem, bet... kāda sakritība - no visiem riteņu stāvvietā esošajiem divriteņiem tieši mūsu abiem (mana un Maikla) bija tukšas riepas.
Piebilde Nr. 1 - riteņu stāvvieta atrodas apakšstāvā, kur iekļūt var tikai mājas iemītnieki ar atslēgu. Tur parasti atrodas aptuveni 10 riteņi.
Piebilde Nr. 2 - riepas nebija pārsprāgušas, tāpēc iespēja, ka piektdien vakarā mēs nejauši varējām uz kaut kā uzdurties, ir izslēgta. Rūpīgāk apskatoties, tika atklāts, ka ir noskrūvēti melnie uzgaļi no riepām (tur, kur riepas tiek uzpumpētas).

Protams, var jau teikt, ka kādi mājas rezgaļi gribēja pajokot vai kādam ļoti vajadzīga tieši mūsu melnos uzgaļus, bet mūsu mājā (aptuveni 10 dzīvokļi) ir tikai pāris jaunieši, lielākā daļa ir cilvēki pusmūžā, un līdz šim nekas līdzīgas netika novērots.

Vēl pirms pāris nedēļām manam divritenim tika nolauzta taure - iepriekš domāju, ka vienkārši kāds piedzēries mājinieks nebūs redzējis, kur iet (jo divritenis bija blakus durvīm), bet nu...

Nē, nekādu pierādījumu par to, kurš ir vainīgais, man nav. Bet pašsajūtai nevajag pierādījumus...

Kas būs nākamais?

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru