Vakar sapratu, ka dzīvošanai ārzemēs ir ne tikai savi daudzie plusi un nedaudzie mīnusi, bet arī viens ļoti liels mīnuss - vismaz man vēl nav izdevies pārvaldīt angļu valodu (nemaz nerunājot par vietējo valodu) tādā līmenī, lai varētu tajā strādāt tikpat labi kā tie, kam angļu valoda ir dzimtā valoda.
Teiksiet -tā nav problēma? Lielākoties nav gan, bet žurnālistiem tā ir liela problēma. Lai spētu rakstīt kādā svešvalodā tādā līmenī, lai to varētu publicēt, šī valoda ir jāparvalda perfekti - vai vismaz tik labi, lai redaktori un korektori nelabotu katru teikumu. Un izskatās, ka mans ceļš vēl nav galā...
Runāju par to ar pāris draugiem šeit, kuri bija pārsteigti: "Kā, bet Tava angļu valoda taču ir tik tekoša un laba?!" Jā, tekoša un laba - bet runāt nav tas pats, kas rakstīt, kur katra pieturzīme, katra gramatikas kļūda un katra nepareiza teikumu konstrukcija ir uz delnas.
Diemžēl jāsaka, ka mana rakstiskā angļu valoda pēdējos gados nav uzlabojusies. Ikdienā komunicējot ar n-tajiem cilvēkiem, kuriem angļu valoda arī nav dzimtā valoda, to uzlabot un kaut vai uzturēt esošajā līmenī ir grūti, jo nemanot laika gaitā tiek pārņemtas viņu kļūdas, teikumi vienkāršoti un paraugi, kā tas būtu pareizi, tiek aizmirsti.
Jau pirms vairākiem mēnešiem kādā citā sarunā ar citiem draugiem konstatējām, ka vismaz Eiropas jauniešu vidū tagad ir populāra cita valoda - ne angļu, bet eiropiešu angļu valoda. "Eiropiešu angļu valodu" saprast var gan itālis un turks, gan arī ukrainis un norvēģis, lai gan īsti nezinu, ko par šo vienkāršoto angļu valodu teiktu briti.
Ko darīt? Jāsāk domāt par vienu no trīs iespējām:
A) Vairākus mēnešus ilgi angļu valodas kursi, uzsvarot liekot tieši uz rakstisko valodu;
B) Profesijas maiņa;
C) Atgriešanās Latvijā un rakstu veidošana tikai latviešu valodā.
Teiksiet -tā nav problēma? Lielākoties nav gan, bet žurnālistiem tā ir liela problēma. Lai spētu rakstīt kādā svešvalodā tādā līmenī, lai to varētu publicēt, šī valoda ir jāparvalda perfekti - vai vismaz tik labi, lai redaktori un korektori nelabotu katru teikumu. Un izskatās, ka mans ceļš vēl nav galā...
Runāju par to ar pāris draugiem šeit, kuri bija pārsteigti: "Kā, bet Tava angļu valoda taču ir tik tekoša un laba?!" Jā, tekoša un laba - bet runāt nav tas pats, kas rakstīt, kur katra pieturzīme, katra gramatikas kļūda un katra nepareiza teikumu konstrukcija ir uz delnas.
Diemžēl jāsaka, ka mana rakstiskā angļu valoda pēdējos gados nav uzlabojusies. Ikdienā komunicējot ar n-tajiem cilvēkiem, kuriem angļu valoda arī nav dzimtā valoda, to uzlabot un kaut vai uzturēt esošajā līmenī ir grūti, jo nemanot laika gaitā tiek pārņemtas viņu kļūdas, teikumi vienkāršoti un paraugi, kā tas būtu pareizi, tiek aizmirsti.
Jau pirms vairākiem mēnešiem kādā citā sarunā ar citiem draugiem konstatējām, ka vismaz Eiropas jauniešu vidū tagad ir populāra cita valoda - ne angļu, bet eiropiešu angļu valoda. "Eiropiešu angļu valodu" saprast var gan itālis un turks, gan arī ukrainis un norvēģis, lai gan īsti nezinu, ko par šo vienkāršoto angļu valodu teiktu briti.
Ko darīt? Jāsāk domāt par vienu no trīs iespējām:
A) Vairākus mēnešus ilgi angļu valodas kursi, uzsvarot liekot tieši uz rakstisko valodu;
B) Profesijas maiņa;
C) Atgriešanās Latvijā un rakstu veidošana tikai latviešu valodā.
izveelies A variantu. rezultaataa jau tikai ieguusi :)
AtbildētDzēstTaisniba, Marii :)) Atliek tikai atrast naudas koku un naudu tiem kursiem!
AtbildētDzēstprofesijas mainja
AtbildētDzēstValodas apgūšana ir ļoti ilgs process, un, lai to perfekti pārvaldītu un neaizmirstu, jāatrodas tajā vidē un visu laiku tā jāpraktizē. Varu spriest uz latviešu valodas piemēra. Lai cik ilgi es mācītos latviešu valodu, diez vai es varēšu konkurēt ar izglītotiem cilvēkiem, kuriem tā ir dzimtā. Tāpēc netiesā sevi tik stingri un sāc pie tā strādāt.
AtbildētDzēstNedomāju, ka C opcija var tikt izskatīta nopietni, un B opcija ir apšaubama, ja tev patīk, ko tu dari un tu dzīvo Nīderlandē un nerunā nīderlandiski pietiekoši labā līmenī.
Varbūt tas pats tavs redaktors var tev palīdzēt, konstruktīvi komentējot rakstus. Skaties britu kanālus, lasi labas angļu grāmatas un vairāk raksti.
Lai veicas!
Kameer naudinjas kursinjiem kraajas ir veerts saakt ikdienaa lasiit, piemeeram, Guardian - nu, taa no vaaka liidz vaakam. Sveshos vaardus iemaaciities un arii vienkaarshi pierast pie stila kaadaa britu zhurnaalisti raksta (jeb, preciizaak, kaadaa redaktori vinjus izlabo).
AtbildētDzēstKameer es pa Financial Times praktizeejos, ieveeroju, ka arii britu zhurnaalisti ljoti biezhi saraksta visaadas muljkjiibas, bet publikaacijas maksaa par vinju idejaam, par vinju domu gaajienu un speeju pasniegt staastu iistajaa gaisotnee. Protams, tas atkariigs no zhurnaalista pieredzes kaadaa konkreetaa sfeeraa :)
Jaaciinaas!